1a Conferencia Virtual Forum Tasi Nasaun CPLP organiza husi IDN-TL .

Díli- Konferénsia virtual dahuluk husi Forum tasi ba Nasaun sira koalia língua Portuguesa (CPLP), ne’ebé hala’o iha loron 16 , fulan Outobru , tinan 2024 ho tema “Haforsa Vector Maritimu Nasaun CPLP, organiza husi Institutu Defeza Nasional Timor-Leste, nu’udar na’in ba pozisaun Sekretariadu Ezekutivu ba tinan 2024-2025.
Nune’e Forum Tasi Nasaun CPLP nian, bele kontribui hodi hasa’e konsiénsia iha sosiedade nasaun CPLP, ba importánsia tasi nian no papél entidade sira ne’ebé planeia no implementa polítika tasi nian, estuda tasi ka ezerse seguransa no autoridade Estadu nian iha tasi,
Liu husi Konferensia virtual ne’e, ami buka atu kria, ambiente ida-ne’ebé kondusivu hodi identifika oinsá Komunidade ida-ne’e, bele kontribui ba troka esperiénsia, estabelesimentu estratéjia komún sira no definisaun diresaun sira iha futuru ne’ebé promove dezenvolvimentu sustentavel ba vector tasi nian iha nasaun CPLP sira.
Ministru Defeza Timor-Leste, Kontra-Almirante Donaciano Gomes, liu husi nia mensagem le husi Diretor Interinu, Dr. Guilherme Soares ba 1.ª Konferénsia Online Fórum Tasi CPLP nian, destaka importánsia kooperasaun entre nasaun sira ne’ebé ko’alia lian portugés hodi esplora potensiál marítima no hasoru dezafiu sira ne’ebé relasiona ho seguransa, sustentabilidade no dezenvolvimentu husi tasi sira. Nia destaka katak tasi hanesan rikusoin boot ida ba nasaun sira CPLP nian, maibé mós hanesan fonte ida hosi dezafiu sira, hanesan seguransa marítima no impaktu sira hosi alterasaun klimátika sira.
Ministru propoin área prioridade haat ba kolaborasaun: seguransa marítima, ekonomia azul, protesaun ambientál bazeia ba peskiza sientífika, no promosaun literasia marítima. Nia subliña importánsia atu fahe informasaun, dezenvolve operasaun konjunta, no promove polítika públika ne’ebé garante utilizasaun sustentável ba rekursu marítima sira.
Ministru reafirma kompromisu Timor-Leste nian ba lideransa Fórum ne’e no agradese ba Institutu Defeza Nasionál Timor-Leste ne’ebé organiza ona konferénsia ne’e. Nia konklui hodi reafirma kompromisu Timor-Leste nian hodi promove pás, seguransa no dezenvolvimentu sustentável iha oseanu sira CPLP nian, no fó sai kona-ba realizasaun Semináriu V Forum Tasi nian iha Dili, iha fulan Agostu 2025.
Tempu hanesan Diretór Interinu Institutu Defeza Nasional Timor-Leste, Dr. Guilherme Soares hatutan, IDN kontente tebes, atu bele halibur hamutuk, maske virtualmente, reprezentante sira husi ami-nia nasaun CPLP, hodi reflete no debate kona-ba papél estratéjiku ne’ebé tasi hala’o iha ekonomia, kultura no seguransa iha ami-nia nasaun sira.
Iha momento istóriaku no importante ne’e, hakarak agradese ba ema hotu ne’ebé atende ba kompromisu ne’ebé imi ida-idak dedika ona hodi halo eventu ne’e posivel. La haluhan hakarak hato’o agradese espesiál ba orador sira iha painél oin-oin.
IDN rekoñese no apresia tebes serbisu ne’ebé imi ida-idak halo ona, hodi prepara imi-nia intervensaun. Konesimentu no esperiénsia ne’ebé ita sei fahe mak importante atu habelar ita-nia komprensaun koletiva kona-ba dezafiu no oportunidade sira ne’ebé tasi oferese ba ita.
Ho ne’e, IDN fiar katak , ita-boot sira-nia kontribuisaun no debate ne’ebé sei hala’o durante meza arredondar, sei iha impaktu desizivu ba reforsu atividade sira husi Forum tasi Nasaun CPLP nian. Liu husi troka ideia, esperiénsia no metodolojia sira-ne’e mak ita bele hametin ita-nia asaun konjunta, promove dezenvolvimentu sustentavel no koezaun entre ita-nia nasaun sira.
Eventu ida-ne’e, marka momentu ida-ne’ebé desizivu iha ita-nia viajen konjunta hodi promove no valoriza vector tasi nian nu’udar pilár fundamentál ba dezenvolvimentu sustentavel nasaun sira lian Portuges nian.
Tema ne’ebé halibur ita hamutuk ohin loron, “Haforsa vector tasi nian nasaun CPLP nian,” ne’e importante tebes, la’ós de’it ba ita-nia nasaun sira, maibé ba CPLP tomak. Tanba “Tasi, nu’udar fonte rekursu nian, hanesan meiu transporte nian no fatin ba interasaun entre ita-nia povu sira, hanesan mós faze ida-ne’ebé dezafiu no oportunidade sira mosu iha área seguransa, ekonomia, ambiente no siensia.
Konferénsia ne’e akontese iha momentu ne’ebé ,Forum Tasi Nasaun CPLP, presiza reforsa nia papél nu’udar katalizador ba estratéjia komún sira no nu’udar motór ba asaun konkreta sira ne’ebé fó benefísiu ba ita-nia nasaun hotu.
1.ª Konferénsia Fórum Tasi nian hosi nasaun sira CPLP nian, ho tema “Haforsa vetór marítimu hosi país CPLP nian”, organiza hosi Institutu Nasionál Defeza Timor-Leste nian, hanesan titulár hosi kargu hosi Sekretariadu Ezekutivu ba bienniu 2024 -2025.
Objetivu sentrál husi 1º Konferénsia ne’e mak atu halo reflesaun no debate, entre de’it membru institusionál sira, oinsá bele reforsa asaun Fórum Tasi País sira CPLP nian hodi identifika no divulga papél krusiál ne’ebé tasi hala’o iha polítika, ekonómika, sientífika, sosiál, kulturál, ambientál no seguransa no, nune’e, kontribui ba realizasaun estratéjia Organizasaun ida-ne’e nian ba oseanu sira.
Relevánsia hosi tema ne’ebé hili ona no objetivu sentrál ne’ebé define ona maka iha nesesidade atu rasionaliza no sistematiza atividade hosi Fórum Tasi País sira CPLP nian, ho hanoin atu afirma Komunidade ida-ne’e nu’udar parseiru relevante ba definisaun polítika no estratéjia marítima sira ba Portugés- nasaun sira ne’ebé ko’alia.
Iha kontestu ida-ne’e, parese esensiál katak 1º Konferénsia permite reflesaun no debate kona-ba dalan sira ne’ebé Fórum Tasi Nasaun sira CPLP nian bele kontribui ba:
a. Sensibiliza sosiedade sira iha nasaun sira CPLP nian kona-ba importánsia tasi nian no knaar hosi entidade sira ne’ebé planeia no ezekuta polítika marítima sira, ne’ebé estuda kona-ba tasi ka ezerse seguransa no autoridade Estadu nian iha tasi;
b. Hala’o estudu sira kona-ba tasi, ho énfaze partikulár ba hirak ne’ebé, ho foku estratéjiku, respeita espasu marítimu sira país sira CPLP nian;
a. Promove troka informasaun, partilla metodolojia no koordenasaun iha estudu asuntu marítimu importante ba país CPLP nian;
d. Organiza semináriu, konferénsia no workshop no estudu seluk, divulgasaun no fahe koñesimentu kona-ba asuntu marítima.
Nune’e, liuhosi Konferénsia online da-1 ne’e, ita buka atu kria, iha Fórum Tasi Nasaun sira CPLP nian, ambiente ida ne’ebé favorese atu identifika oinsá Komunidade ida-ne’e bele kontribui ba troka esperiénsia sira, estabelesimentu estratéjia komún sira no definisaun diresaun sira iha futuru ne’ebé promove dezenvolvimentu sustentável ba vetor marítima iha nasaun CPLP.
Aleinde ne’e, enkuadramentu temátiku ne’ebé hili sei permite atu kataliza asaun konjunta sira, nune’e mós promove koezaun entre membru institusionál sira husi Fórum Tasi País sira CPLP nian no utilizasaun tomak husi potensiál órgaun ne’e nian ba benefísiu komún.
PROGRAMA
a. Sesaun Abertura (Brasília 06:00-06:15; Dili 18:00-18:15; Lisboa 10:00-10:15)
• Benvindu no aprezentasaun objetivu konferénsia nian husi Diretór Interinu IDN-TL, Dr. Guilherme Soares
• Mensajen husi Sua Exelénsia Ministru Defeza Timor-Leste, Kontra-Almirante Professor Donaciano Gomes apresenta husi Diretór Interinu IDN-TL, Dr. Guilherme Soares.
Painél 1: Sensibilizasaun no Literasia Maritima (Brazil) apresenta husi CMG Profesór William de Sousa Moreira, hetan designasaun husi Estado-Maior Armada Portugal. e Cte Dias (Estado-Maior da Armada – DIVPLAN) Portugal
Objetivu husi apresentasun ne´e mak apresenta kazu susesu iha asaun sira sensibilizasaun nian iha sosiedade sira iha nasaun sira CPLP, kona-ba importánsia tasi nian no papél hosi entidade sira ne’ebé planeia no ezekuta polítika no estratéjia marítima sira, ne’ebé estuda kona-ba tasi, ka ne’ebé ezerse seguransa no autoridade Estadu nian iha tasi.
Painél 2: Estudu sira kona-ba Tasi (Brasil), apresenta husi CMG Profesór André Panno Beirão, hetan designasaun husi Instituto Hidrografico Portugal. e CMG Joao Vicente, Capacitação dos países da CPLP no domínio da hidrografia” (Instituto Hidrográfico Portugal)
Objetivu husi apresentasun ne´e mak aprezentasa estudu sira ne’ebé relevante ba nasaun sira CPLP nian, ho énfaze partikulár ba hirak ne’ebé relasiona ho espasu marítimu sira hosi nasaun sira Membru Institusionál sira nian.
Painél 3: Troka Informasaun no Fahe Metodolojia sira (Brasil) apresenta husi CMG Profesór Cláudio Rodrigues Correa (Escola Guerra Naval Marinha do Brasil)
Objetivu husi apresentasun ne´e mak aprezentasa esperiénsia sira kona-ba troka informasaun entre nasaun sira CPLP nian, ho énfaze ba metodolojia sira ne’ebé efikás iha jestaun no estudu kona-ba matéria marítima sira.
Painél 4: Organizasaun ba Eventu no Asaun sira (Brasil) apresenta husi Profesór Rafael Zalesco Barreto
Halo aprezentasaun kona-ba prátika di’ak sira iha organizasaun semináriu, konferénsia, workshop, no asaun sira seluk ne’ebé relasiona ho tasi, hodi identifika dalan atu habelar impaktu no alkanse husi eventu sira-ne’e.
Partisipa mos iha conferencia nee husi Nasaun Angola husi Academia de Ciências Sociais e Tecnologias (ACITE) Profesor Joao Bengue e Eng. Paula Ventura husi area formasaun no pesquisa nian.
Moderadór sesaun nian, Almirante António Silva Ribeiro, partisipa mos husi Contra-Almirante Jose Luis Ferreira Canela Superintendente de Pesquisa de Pós Graduação da Escola de Guerra Naval da Marinha do Brasil.
Almirante António Silva Ribeiro aprezenta rezumu badak kona-ba pontu prinsipál sira ne’ebé diskute durante konferénsia ne’e, hodi destaka pasu sira ne’ebé tenke tuir hodi rasionaliza no sistematiza atividade Fórum Tasi das Nações CPLP nian. Aprezentasaun ne’e inklui mós anúnsiu badak kona-ba kalendáriu ba V Semináriu, ne’ebé sei hala’o iha Dili iha loron 4 no 5 fulan Setembru tinan 2025.
Sesaun ne’e hafoin taka husi Diretór Interinu IDN-TL, Dr. Guilherme Soares, ho intervensaun Iha finál 1.ª Konferénsia Online Fórum Tasi CPLP nian, hato’o agradesimentu kle’an ba partisipante sira hotu ba dedikasaun no kualidade intervensaun sira. Durante eventu ne’e, ko’alia kona-ba papél krusiál tasi nian ba nasaun CPLP, ne’ebé kobre tema sira hanesan seguransa marítima, ekonomia azul, sustentabilidade ambientál no siénsia.
Oradór sira nia kontribuisaun lori perspetiva sira ne’ebé iha valór, ne’ebé enrikese debate, hodi destaka importánsia hosi kooperasaun no fahe koñesimentu.
Destaka katak serbisu la hotu ho konferénsia ne’e, maibé esensiál atu diskusaun sira tradús iha asaun konkreta sira ba dezenvolvimentu sustentável rekursu marítimu sira nian no reforsu CPLP nian iha polítika marítima globál sira.
Eventu ne’e konklui ho relembra kona-ba reuniaun iha tinan 2025, iha Semináriu Fórum Tasi nian ba dala 5 iha Dili, hodi reforsa kompromisu ba kolaborasaun kontinua.#MediaIDN
Scroll to Top